“Mūsu uzņēmuma izaugsmes pamats ir Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības dalībvalstīs ilgtspējīgi iegūtie koksnes resursi un paaudzēs uzkrātās zināšanas bērza saplākšņa ražošanā,”

stāsta uzņēmuma valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Neredzamais saplāksnis

“Bērzs ir unikāls koks. Īpaši, ja tas audzis ziemeļu klimatā. Bērza koksne ir viendabīga, tāpēc jau izsenis tā izmantota dažādu augstvērtīgu produktu ražošanā. No tiem tehnoloģiski vis daudzpusīgākais ir saplāksnis, kura fizikāli mehāniskās īpašības, svars un izturība rada virkni priekšrocības izmantošanā, gan salīdzinot ar cietiem materiāliem, gan no citām koku sugām iegūtiem saplākšņiem,”

bērza saplākšņa unikalitāti pamato Mārtiņš Lācis.

Autotransports, būvniecība, ūdenstransports, gaisa un dzelzceļa transports – tā ir tikai daļa no nozarēm, kur “Latvijas Finiera” bērza saplāksnis, ņemot vērā tā neatkārtojamās fizikālās īpašības, ir būtisks industriālais izejmateriāls. Piemērs, kas to vislabāk ilustrē, ir “Latvijas Finiera” ražotā bērza saplākšņa izmantošana sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tankkuģu tilpņu izolācijas paneļos. Pateicoties bērza koksnes spējai izturēt ekstrēmi zemas temperatūras (un LNG tankkuģa tilpnē ir -162 grādi), bērza saplāksnis ir vienīgais materiāls, kas sertificēts šādai izmantošanai. Turklāt, pasaulē ir tikai četri uzņēmumi, kas sertificēti šīs kvalitātes ziņā ārkārtīgi prasīgās nozares apkalpošanai.

“Visbiežāk, redzot braucam kuģi vai kravas auto, staigājot pa parketa grīdu, priecājoties par mākslīgajām flīzēm labierīcībās vai apmeklējot kādu lielformāta pasākumu, piemēram, Olimpiādi vai rokkoncertu, mēs neredzam un nenojaušam, ka konstrukciju pamatā ir Latvijā ražots bērza saplāksnis. Patiesībā tas mūsu ikdienā sastopams ik uz soļa, taču lielākoties acij apslēpts. Tāds “neredzamais” materiāls, bez kura vienlaikus iztikt praktiski nevar. Taču tie, kuri izmanto, zina – mēs saviem klientiem nodrošina tieši viņu unikālajām vajadzībām pielāgotus, kompleksus bērza saplākšņa produktu risinājumus un radām pievienoto vērtību visā piegādes ķēdē. Mūsu ražotais bērza saplāksnis pašlaik tiek piegādāts uz 56 galamērķiem visā pasaulē. Tālākais – Jaunzēlande. To, cik vērtīgs ir šis produkts, apliecina fakts, ka Latvijā realizējam vidēji 6% bērza saplākšņa.”

Uzminēt nākotni

“Izaicinājums ir uzminēt ļoti dažādo klientu industriju nākotnes vajadzības. Tāpēc mēs padziļināti pētām dažādas nozares, kur tiek izmantots vai varētu perspektīvā tikt izmantots bērza saplāksnis. Meklējam risinājumus, kā to padarīt atbilstošāku klientu vajadzībām, turklāt tādām, par kurām klienti to vēl nenojauš,”

stāsta M. Lācis.

Aizvadītajā gadā 31 % no “Latvijas Finieris” produktiem reģistrēti kā modifikācijas vai jauni produkti. Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai produktu attīstībai un visa uzņēmuma izaugsmei ir ieguldījums zināšanu attīstībā un pārnesē. Tāpēc “Latvijas Finieris” gadu gaitā ir izveidojis ciešu sadarbību ar zinātniskajām institūcijām un izglītības iestādēm.

“Esam pārliecināti, ka saplākšņa produkti ir un būs viens no labākajiem un ekonomiski izdevīgākajiem bērza koksnes izmantošanas veidiem rūpniecībā. Vienlaikus arī pārējiem bērza izcelsmes produktiem būs pieaugoša loma bioekonomikas attīstībā, tāpēc vienmēr esam meklējuši bērzam aizvien jaunu pielietojumu,”

turpina M. Lācis.

Īpaši tāpēc, ka sarežģītajā ražošanas procesā par saplāksni kļūst tikai aptuveni 2/5 no katra baļķa. Pārējais ir resurss dažādiem vērtīgiem blakusproduktiem.

“Uzskatam, ka bērza saplākšņa ražošanas procesā nav un nevar būt atlikumu – katra koksnes vienību atbildīgi novirzām pārstrādei gan uz vietas koncerna uzņēmumos, gan sadarbības partneru rūpnīcās. Ciešā sadarbībā ar Latvijas, Ziemeļvalstu un Eiropas zinātniekiem pēdējos gados esam spēruši arī vairākus nozīmīgus praktiskos soļus koksnes ķīmiskās pārstrādes produktu un tehnoloģiju pētniecībā un attīstībā. Viens no redzamākajiem ir mūsu rūpnīca “Betulin Lab”, kas veic bērza tāss ekstraktvielu ieguvi. Zināmākā no tām ir bioloģiski aktīvais, antibakteriālais betulīns, kam ir milzu potenciāls farmācijā, kosmētikas ražošanā un pārtikas rūpniecībā. Ikvienu, kuru tas interesē vairāk, aicinām Rīgā apmeklēt Farmācijas muzeju un tajā esošo, betulīnam veltīto izstādi,”

mudina Mārtiņš Lācis, solot, ka “Latvijas Finieris” arī turpmāk nepārstās atklāt bērza unikālo vērtību, sniedzot iespēju tam pēc iespējas daudzveidīgāk turpināt savu dzīvi pēc meža.

Koku līmējam ar koku

Ilgtspējīga domāšana jau desmitiem gadu ir koncerna “Latvijas Finieris” komercdarbības un kultūras neatņemama sastāvdaļa: rūpes par vidi, dabu, sabiedrību. Tā izpaužas rīcībās šodien, un domājot par mantojumu nākamajām paaudzēm.

“Piemēram, saplākšņa produktos izmantotā koksne nāk Baltijas jūras reģiona Eiropas Savienības dalībvalstīs atbildīgi apsaimniekotiem mežiem, pēc iespējas samazinot šī piegādes ķēdes posma ietekmi uz vidi. Jau daudzus desmitus gadu lielu daļu saplākšņa ražošanā izmantotās sintētisko sveķu līmes ražojam paši savā Ķīmisko produktu rūpnīcā. Ciešā sadarbībā ar dažādu Eiropas valstu industriālajiem partneriem izstrādājam pasaulē jaunas metodes, kā sintētisko sveķu ražošanā fosilās izejvielas aizstāt ar koksnes dabīgo sastāvdaļu lignīnu. Mūsu VIOBOND konsorcija projekts saņēmis arī Eiropas pētniecības un inovāciju programmas HORIZON 2020 atbalstu, un tas nozīmē, ka kopējie mērķi tiek augstu novērtēti. Kādi tie ir? Mēs tiecamies uz to, lai nākotnē izstrādātu sveķu sastāvu, kas būtu maksimāli brīvs no fosilas izcelsmes sastāvdaļā,”

cerīgo perspektīvu, kurā aizvien lielāku lomu mūsu ikdienā ieņems bioekonomikas risinājumi, iezīmē Mārtiņš Lācis.

“Ilgtspējas jautājumi no dažādiem skatpunktiem ir aktuāli ražotājiem visā Eiropā. Un viens no svarīgākajiem ir par koksnes resursu pieejamību 15–20 gadu periodā, tās izmantošanu ilgtermiņā, kā arī koksnes produktu izmantošanu enerģētikā, celulozes ražošanā, ķīmiskajā pārstrādē. Īpaši svarīgi tas ir valstīs, kur meža un saistīto nozaru īpatsvars ekonomikā ir dominējošais un ir nozīmīgs kopējā sabiedrības labklājībā. Īstenojot Zaļo kursu, lēmumu pieņēmējiem ir pienākums atbildīgi veidot efektīvu zemes izmantošanas politiku, kur ir sabalansētas vides, sabiedrības, valsts attīstības un uzņēmējdarbības intereses.”

Cīņa par Eiropas vērtībām

Bērzs, protams, nav vienīgā koku suga, no kuras ražo saplāksni. Eiropas tirgus gan importē, gan eksportē lielu apjomu dažādu saplākšņu produktu un to ražotāji visā Eiropā izjūt gan ģeopolitisko notikumu ietekmi, gan ekonomisko stagnēšanu. Jau pirms kara sākuma Ukrainā Eiropas ražotāji cieta no Krievijā ražoto bērza saplākšņu tirdzniecības par nepamatoti zemām cenām jeb dempinga. “Latvijas Finieris” un arī citi Eiropas ražotāji pēdējos gados bija spiesti mazināt ražošanas apjumu, likvidēt ražotnes un apturēt investīcijas attīstībā.

“Lai aizsargātu Eiropas Savienības ražotājus pret negodīgo tirdzniecības praksi, 2021. gadā Krievijā ražotajiem bērza saplākšņa produktiem tika piemērotas antidempinga nodevas. Savukārt 2022. gadā, sākoties brutālajam Krievijas iebrukumam Ukrainā, Eiropas Komisija agresorvalstij piemēroja stingras sankcijas, liedzot Eiropā nonākt jebkādiem Krievijā un Baltkrievijā ražotiem koksnes produktiem. Tas būtiski ietekmēja šo valstu kokapstrādes nozari, jo zuda nozīmīgi Eiropas tirgi. Sekas tam ir tādas, ka Krievijas un Baltkrievijas produkcija ārpus Eiropas tiek pārdota par neadekvāti zemām cenām, bet Eiropas ražotāji šajās valstīs zaudē konkurētspēju un ir spiesti pārdošanas apjomus samazināt vai atsevišķus tirgus pamest pa visam.

Tomēr satraucošākais ir tas, ka agresorvalstu ražotāju bērza saplāksnis ar izmainītu izcelsmes valsti joprojām nonāk arī Eiropas tirgū, t.sk. Latvijā. Saplākšņu apjoms ar ļoti apšaubāmu izcelsmi 2023 .gadā ES tirgū sasniedza gandrīz 20% no kopējā apjoma,”

stāsta M. Lācis. Reaģējot uz to Eiropas Komisija veica papildu izmeklēšanu un šogad noteica papildu antidempinga nodevas bērza saplākšņiem, kas tiek importēti no Turcijas un Kazahstānas.

“Savā profesionālajā ikdienā “Latvijas Finieris” aktīvi iestājas par godīgu konkurenci un Eiropas vērtībām. Tāpēc esam pārtraukuši jebkādas tiešas un netiešas tirdzniecības saites ar agresorvalstīm. Jā, tūlīt pēc kara sākuma atsevišķu ķīmisko izejvielu gadījumā tas sākotnēji radīja lielu izaicinājumu, taču šajā brīdī mūsu koncerns jūtas droši. Protams, ir piesardzība, bet arī pārliecība par nākotni. Mūsu attīstības un izaugsmes stratēģija tirgu diversificēšanā, produktu attīstībā un ilgtermiņa klientu attiecībās ļauj pašreizējos apstākļos stabili turpināt produktu ražošanu, nodrošināt darbu mūsu koncernā strādājošajiem un investēt attīstībā,”

atzīst Lācis.

Uzticībā balstītas attiecības

“Latvijas Finieris” veido uz cieņu, profesionalitāti un savstarpējo uzticēšanos balstītas ilgtermiņa attiecības gan ar aptuveni 2300 darbiniekiem, gan sadarbības partneriem visā pasaulē.

“Mums tic un uzticas – gan darbinieki, gan sadarbības partneri, un tā ir mūsu uzņēmuma lielākā zīmola vērtība. Koncerna mātes uzņēmums AS “Latvijas Finieris” ir akciju sabiedrība, kas pieder 579 nekontrolējošiem akcionāriem, no kuriem lielākā daļa ir uzņēmuma esošie vai bijušie darbinieki. Esam pārliecināti, ka tas lielā mērā nodrošina uzņēmuma izaugsmi un daudzpusīgās kompetencēs balstītus profesionālus ilgtermiņa lēmumus ilgtspējīgai attīstībai, pēc iespējas iesaistot visus koncerna darbiniekus.”

Noslēgumā Mārtiņš Lācis saka:

“Ģeopolitiskie notikumi un ekonomiskā situācija mūsu dienaskārtībā īpaši izceļ atbildību ne tikai par mūsu darbinieku un viņu ģimeņu labklājību, bet visas tautsaimniecības izaugsmi un sabiedrības drošību un mieru. Tāpēc mēs no pirmās agresīvā un neattaisnojumā kara dienas Ukrainā atbalstām mūsu brāļus un māsas, kuri ik dienas jau vairāk divus gadus piedzīvo netaisnību, šausmas, nāvi un sāpes. Raugoties nākotnē, mums ir skaidra pārliecība, ka profesionālā “Latvijas Finiera” komanda spēj virzīt un uzturēt uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmi drošā un demokrātiskā vidē, un tas ir mūsu uzdevums.”

Vairāk par koncernu