Lai vairotu izpratni par meža resursu augošo lomu vides problēmu risināšanā, AS “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, biedrību “Zaļās mājas”, AS “Latvijas Finieris” un SIA “Rīgas meži” katru gadu organizē  stipendiju konkursu vidusskolēniem “LVM Bioekonomikas skola”.

Trīs kārtās jaunieši iepazīst, pēta dabā un risina jautājumus, kuri skar inovatīvo bioekonomikas jomu. Pēdējās kārtas uzdevums ir minūti garš video. Katru gadu savu stipendiju 250 eiro apmērā kādam no dalībniekiem par inovatīvu koksnes produktu atainojumu piešķir arī AS “Latvijas Finieris”. Šogad pirmo reizi tik pat lielu stipendiju piešķīra arī nodibinājums “Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai”, ko saņēma Otomārs Gulbis no RTU Inženierzinātņu vidusskolas. Savukārt “Latvijas Finiera” stipendijas laureātu izvēlējās komunikācijas grupas žūrija, kā labāko novērtējot Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas 12. klases skolnieces Unas Gadzānes sagatavoto video. Šonedēļ jauniete sveikta klātienē skolā, kur neatteica laiku arī īsai sarunai.

Saprotu, ka uzņēmība un tai skaitā dalība dažādos konkursos Tev nav sveša lieta.

“Nē, tā ir pat vairāk kā ikdiena jau no mazotnes. Sportā, ar ko nodarbojos, sacensības ir visu laiku. Agrāk mūzikas skolā spēlēju saksofonu, arī tur piedalījos dažādos konkursos. Gatavošanās katram jaunam izaicinājumam, katram pārbaudījumam ir iespēja papildināt zināšanas un pieredzi, un tas vienmēr noder nākotnē.”

Kā uzzināji par “LVM Bioekonomikas skola” konkursu un nonāci līdz lēmumam tajā piedalīties?

“Par konkursu pirmo reizi uzzināju pirms gada, kad mana klases biedrene tajā piedalījās. Skolā mums regulāri sūta jaunumus par dažādiem konkursiem. Atcerējos, ka šo jau biju redzējusi, turklāt man tētis strādā mežistrādē, vectēvs un tēvocis no koka daudz ko taisa savā darbnīcā, tāpēc mežs un koksne ir diezgan tuvas tēmas. Man arī patīk veidot video un bija forši izdomāt ideju un izmēģināt roku, ko es varu uztaisīt. Nolēmu – nepamēģināšu, nezināšu kas tas ir.”

Vai konkurss Tev deva arī jaunas zināšanas par mežu?

“Nezināju, kā izmēra koka vecumu tajā ieurbjot. Vienmēr domāju, ka koks ir jānogāž, lai redzētu, cik tam ir gadu. Pārējo tētis jau bija mežā stāstījis, tāpēc zināju diezgan daudz.”

Kā Tu skaties uz nākotni? Vai lēmumu par tālāko izglītību jau esi pieņēmusi?

“Jā! Domāju iet studēt medicīnu. Tagad ir pamatīga gatavošanās ķīmijas un bioloģijas eksāmeniem.”

Ko Tu novēlētu cietiem jauniešiem Latvijā?

“Nevajag baidīties, vajag mēģināt. Varbūt nesanāks ar pirmo reizi, bet piedaloties konkursos pieredze sakrāsies. Tev būs vairāk ideju, iedvesma no citu darbiem, idejas nākotnei un tad tas arī novedīs pie gala rezultāta, ko vēlies sasniegt.”

Noslēgumā – vai esi izlēmusi, kā tērēsi savu izcīnīto stipendiju?

“Stipendiju es pirms nedēļas ieguldīju lidmašīnas biļetēs uz Itāliju – piedzīvojumam kopā ar ārzemju draugiem no Vācijas.”