Mārtiņš Lācis: Zini savu piegādātāju, zini savu pircēju!

19.08.2024

Jūnijā Rīgā norisinājās Eiropas koksnes plātņu ražotāju ikgadējā kopsapulce, “Latvijas Finiera” komandai šajās dienās uzņemot Latvijā 180 uzņēmumu un organizāciju pārstāvjus no vairāk nekā 20 valstīm. Sarunā ar AS “Latvijas Finieris” pārstāvi Eiropas koksnes plātņu ražotāju federācijā, uzņēmuma valdes locekli Mārtiņu Lāci  – par nozarē svarīgāko Eiropā, pasaulē.

Kas ir plātņu ražotāju galvenās aktualitātes šajā gadā?

“Viena no nozares aktualitātēm ir dažādu ķīmisko vielu, ko izmanto industrija, regulējums un limitēšana. Piemēram, formaldehīda emisija. Formaldehīds ir savienojums, ko izmanto rūpniecisko sveķu, līmju, pārklājumos inženiertehniskās koksnes ražošanā. Lai aizsargātu cilvēku veselību, mainīts tā izmantošanas regulējums; ražotāji ir apņēmušies to ievērot; noteikts pārejas periods. Eiropas līmenī vēl tiek diskutēts par melamīna izmantošanas ierobežošanu. Taču pašlaik vēl trūkst pētījumu un datu, kas pamatotu ierobežojošu pasākumu ieviešanu.
Ražotāju dienaskārtībā ir arī diskusijas par plātņu atkārtotas izmantošanas veicināšanu. Nozīmīgs ir jautājums par koksnes resursu pieejamību 15–20 gadu periodā, koksnes izmantošanu ilgtermiņā, kā arī koksnes produktu izmantošanu enerģētikā, celulozes ražošanā, ķīmiskajā pārstrādē.”

M.L.

Kā ģeopolitiskā un ekonomiskā situācija pēdējos gados ir ietekmējusi plātņu ražotājus Eiropā?

“Eiropas tirgus gan importē, gan eksportē lielu apjomu saplākšņu produktus.
Tāpēc kokrūpnieki, tajā skaitā bērza saplākšņu ražotāji, visā Eiropā izjūt gan ģeopolitisko notikumu ietekmi, gan ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Karadarbības dēļ galvenās aktualitātes ir sankciju apiešana un cenu dempings, kā arī aizstājējproduktu attīstība. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā un sekojošajām sankcijām un ierobežojumiem, agresorvalstu ražotāji visādiem veidiem mēģinājuši panākt savas produkcijas nokļūšanu ES tirgos, t.sk. Latvijā, caur Kazahstānu, Turciju u.c. valstīm. Diemžēl sankcionētajās valstīs ražotais joprojām nonāk Eiropas tirgū par neadekvāti un nepamatoti zemām cenām. Dempings Krievijas, Baltkrievijas ražojumiem vērojams arī tirgos, kur sankcijas nepastāv. Viss iepriekšminētais ievērojami pasliktina Eiropas saplākšņu ražotāju konkurētspēju.
Jautājums par godīgu konkurenci, nepamatotām cenām, sankciju apiešanu ir aktuāls arī mums. “Latvijas Finieris” jau 2020. gadā kopā ar vienu Polijas ražotāju ierosināja Eiropas līmenī veikt izmeklēšanu par bērza saplākšņa eksportu no Krievijas uz ES valstīm par dempinga cenām. Mūsu savāktā informācija bija par pamatu, lai iegūtu pierādījumus, ka cenu dempings notiek, un uzņēmumam, kas to īstenoja, piemērota antidempinga nodeva un citi ierobežojumi. Arī Latvijā veidojas prakse – Valsts meža dienests piemērojis 10 000 eiro naudas sodu uzņēmumam, kas veicis augsta riska bērza saplākšņa importu un plānojis importu no Turcijas. Uzņēmums saņēmis arī papildsodu – aizliegumu uz gadu izmantot tiesības tirgot bērza saplāksni. Sods piemērots par ES Kokmateriālu regulas prasībām neatbilstošām likumības pārbaudēm, pieļaujot risku, ka tirgū nonāk Krievijas izcelsmes kokmateriāli.
Nenoliedzami – pret sankciju apiešanu jācīnās. Taču bez gribas to darīt valstu rīcībā ir jābūt pietiekamiem resursiem un kompetencei. Mēs uzņēmuma līmenī turpinām sadarboties ar valsts institūcijām, dalāmies ar informāciju, uzkrājam pierādījumus par konstatētajiem gadījumiem, sniedzam informāciju muitai, Valsts ieņēmumu dienestam, Valsts meža dienestam u.tml..
Katrs gadījums gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu līmenī veido fonu un redzam, ka negodīgajiem tirgus dalībniekiem arvien sarežģītāk un neērtāk kļūst apiet sankcijas. Mums jāturpina izglītot atbildīgās institūcijas un partneri. Sekas, pārkāpjot noteiktos ierobežojumus preču un produktu kustībai no Krievijas un Baltkrievijas, var būt ļoti “sāpīgas”. Zini savu piegādātāju, zini savu pircēju!”

M.L.

Kāds pašlaik izskatās bērza saplākšņa tirgus Eiropā?

“Jau pirms kara Ukrainā Eiropas ražotāji bija cietuši no Krievijā, Baltkrievijā ražoto produktu tirdzniecības par nepamatoti zemām cenām jeb dempinga. “Latvijas Finieris” transformēja saplākšņu ražošanu Somijā. Citi Eiropas tirgus līderi pēdējos gados bija spiesti mazināt jaudas un apturēja investīcijas. Pircēji savukārt meklēja aizstājējproduktus – ražotus no tropiskās, eikalipta, u.c. koksnes.
Sākoties agresijai Ukrainā un spēkā stājoties sankcijām, bērza saplākšņu deficīta “panikas” nebija, jo Krievija un Baltkrievija pirms kara bija pastiprinājušas savas piegādes un bija izveidojušies uzkrājumi. Tiem izsīkstot, parādījās jauni sarežģījumi – saplākšņi ar apšaubāmu izcelsmi, kas saskaņā ar aprēķiniem 2023. gadā veidoja ap 20 % no kopējā Eiropas tirgus. Papildu tam – globālā ekonomiskā lejupslīde un saplākšņa produktu pieprasījuma kritums. Tas viss vairojis sīvu konkurenci ražotāju vidū pat tik aizsargātā tirgū, kāds ir Eiropā.
“Latvijas Finieris” šajā brīdī jūtas droši, bet saglabājam piesardzību. Mūsu attīstības un izaugsmes stratēģija tirgu diversificēšanā, produktu attīstībā un ilgtermiņa klientu attiecībās ļauj pašreizējos apstākļos stabili turpināt produktu ražošanu, nodrošināt darbu mūsu koncernā strādājošajiem un investēt attīstībā. Atklāta finieru ražotne Kuldīgā. Turpinās rūpnīcas “VEREMS” paplašināšana Rēzeknē. Esam uzsākuši īstenot projektu par sintētisko sveķu ražotnes izveidi Rīgā, kas dos iespēju līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.
Mēs esam ne tikai Baltijā lielākais bērza saplākšņu ražotājs, bet esam Eiropas līderu vidū. Taču tas uzliek atbildību, rūpēties par nozares kopīgajiem jautājumiem, piemēram, koksnes resursu pieejamību un izmantošanu ilgtermiņā, atjaunīgo resursu izmantošanu u.tml. Ģeopolitiskie notikumi un ekonomiskā situācija mūsu dienaskārtībā īpaši izceļ atbildību ne tikai par mūsu darbinieku un viņu ģimeņu labklājību, bet visas tautsaimniecības izaugsmi un sabiedrības drošību un mieru.”

M.L.

Ziņu kategorija:

Riga Wood Saplāksnis