“Latvijas Finieris” apmāca darbiniekus, lai tie kļūtu par labākiem vadītājiem

Latvijas kokapstrādes uzņēmumos strādājošie pirmā līmeņa vadītāji, izmantojot Rosenheimas lietišķo zinātņu institūta pieredzi, paaugstina savas zināšanas un prasmes, lai varētu sasniegt labākus darba rezultātus

“Latvijas Finiera” personāla attīstības dienesta vadītāja Gunita Meiere uzsver, ka apmācību programma ir balstīta uz Vācijas pieredzi, kas pielāgota Baltijas valstu kokrūpnieku vajadzībām. “Latvijā ir darba vidē balstītas izglītības iedīgļi, tomēr minētās programmas pieeja ir citādāka,” uzsver G. Meiere. Viņa savu sacīto pamato ar to, ka Latvijā  jaunietis vispirms atrod skolu, kura tad meklē darba devēju, kura darba vidē  apmācīt jauno cilvēku. Savukārt Vācijas pieeja ir tāda, ka darba devējs pie kura cilvēks strādā piedāvā viņam apgūt profesionālās papildus zināšanas, kuras nepieciešamas konkrētā amata (piemēram, vadītāja) sekmīgai pildīšanai. “Nenoliedzami, ka motivācija mācīties cilvēkam, kurš jau atradis savu darba vietu un profesiju, sevi pierādījis un vēlas profesionāli augt, ir daudzkārt augstāka par tiem, kuri vēl attiecīgajā darba vietā nav strādājuši,” uz jautājumu par motivācijas līmeni, atbild G. Meiere. Viņa uzver, ka tādējādi arī šie cilvēki apzinīgi mācās un pilnveido zināšanas un iemaņas. “Tas dod  abpusējus ieguvums gan darba devējam, gan arī pašam darbiniekam,” uz jautājumu potenciālajiem ieguvumiem, atbild G. Meiere. Viņa atzīst, ka no uzņēmuma – darba devēja puses – ir veikts selekcijas darbs, kurā ir izvērtēti darbinieki, kuriem saredz potenciālu augt par pirmā līmeņa vadītājiem un arī piedāvāts mācīties. “Šajā apmācību programmā esam iesaistījuši četrus darbiniekus,” norāda  G. Meiere. Viņa uzsver, ka darba devējam jārēķinās, ka šie četri cilvēki, 2 dienas katru otro nedēļu, mācās un tāpēc jāplāno, kas viņu šajā laikā aizstās.

Redz ieguvumus

“Lielākais ieguvums ir tas, ka šajās apmācībās ir daudz dažādas informācijas par to kā strādāt ar cilvēkiem, kā izsvērt pašam savu rīcību, komunikāciju ar citiem,” stāsta viens no apmācāmajiem “Latvijas Finieris” rūpnīcas “Furniers” maiņu vadītājs Inguss Freibergs. Viņš norāda, ka apmācību rezultātā pašlaik jau spēj novērtēt darbinieku un līdz ar to arī izvēlēties labāko komunikācijas risinājumu, lai sasniegtu atbilstošu rezultātu. “Cilvēki ir dažādi, tāpēc viena recepte visiem nederēs. Katram ir vajadzīga sava pieeja,” uzsver I. Freibergs. Viņa atbildībā ir 50 darbinieku, kas nav ļoti daudz, bet arī nav maz. “Pašlaik apgūstam problēmu risināšanas tehniku, kas darbā ar cilvēkiem ir būtisks instruments,” norāda I. Freibergs. Viņš atzinīgi vērtēja arī iespēju iepazīties ar citām ražotnēm Latvijā un iegūt pieredzi par to kā strādā citviet.  “Vari kļūt par vadītāju, bet, ja nespēsi sarunāties ar cilvēkiem, nesapratīsi viņu izjūtas, tad arī nevarēsi panākt vēlamo rezultātu kopīgam mērķim,” uz jautājumu par vadītāja izpratnes apvārsni, atbild I. Freibergs. Viņš arī apmācības redz kā sava veida tramplīnu savā karjeras izaugsmē. “No vienkārša darbinieka esmu jau ticis līdz vecākā maiņas vadītāja postenim un  ir vēlme neapstāties pie sasniegtā, un kāpt uz nākamā pakāpiena, bet to iespējams tikai pilnveidojot sevi, savas zināšanas, prasmes, ko arī šīs apmācības piedāvā,” tā I. Freibergs.

Zināšanu sfēras

G. Meiere atgādina, ka esošajiem vai topošajiem  pirmā līmeņa  vadītājiem ir vajadzīgas plašas zināšanas ne tikai par ražošanas procesiem, bet gan par daudzām citām jomām. Visbiežāk  pirmā līmeņa vadītāji – maiņu meistari vai cehu vadītāji – izaug no darbinieku vidus un viņiem ir  izpalikusi akadēmiskā izglītības daļa. “Viņiem ir ļoti laba  praktiskā darba pieredze, bet  vajadzīgas plašākas teorētiskās zināšanas cilvēku vadīšanai, komunikācijā, pārvaldībā, darba drošībā, konfliktu risināšanā, darba sasniegumu novērtēšanā, arī psiholoģijā, vienlaikus saprotot, ka uzņēmuma ražošanas izmaksas rodas ne jau Excel tabulās, bet gan reāli ražotnē un kā viņi šīs izmaksas var ietekmēt ar savu darbu,” uz jautājumu par apgūstamo zināšanu sfēru, atbild G. Meiere. Viņa atzīst, ka ir bijis paredzēta arī pieredzes apmaiņa ar kolēģiem no Lietuvas un Igaunijas, taču covid-19 laikā šķiet tas varētu arī netikt īstenots. “Pašlaik apmācāmajiem ir gan mājasdarbi, gan patstāvīgie darbi, lai iegūtu sertifikātu būs arī projekta darbs,” skaidro G. Meiere. Viņa ir pārliecināta, ka pēc šīs mācību programmas apgūšanas apmācīto esošo vai topošo pirmā līmeņa  vadītāji būs daudz augstākā līmenī, kas būs ieguvums gan viņiem pašiem, gan arī uzņēmumam. “Šī programmas otrs mērķis bija izstrādāt apmācību programmu un to akreditēt kādā izglītības iestādē, tādējādi projektu padarīt pieejamu daudz plašākam interesentu lokam. Šobrīd viss pilotprojekts balstās uz kokapstrādi, bet nākotnē varbūt šo vērtīgo pieredzi varētu izmantot arī citās nozarēs,” tā G. Meiere.

Programma  “Skills for Baltic Wood industry – European Quality in Vocational Education and Training” ( ar mērķi – Uzlabot profesionālās izglītības kvalitāti īstenojot starptautiski atzītu, darba vidē balstītu  1. līmeņa augstākās izglītības programmu, pielietojot ES kvalitātes nodrošināšanas instrumentus tiek īstenota Latvijā, Lietuvā un Igaunijā sadarbojoties Baltijas- Vācijas Tirdzniecības kamerai, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijai, Latvijas Lauksaimniecības universitātei un  “Latvijas Finieris”, kā arī  Rietumlietuvas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijai un Kauņas Lietišķo zinātņu universitāte,  Dienvidaustrumu Igaunijas mēbeļu klasteris un TSENTER (Koksnes pārstrādes un mēbeļu ražošanas kompetences centram).