“Latvijas Finiera” vēsture kārtu pa kārtai

Uzņēmuma vēsture

Līdzīgi kā saplāksni kārtu pa kārtai veido finiera loksnes, mūsu vēsturi veido būtiski pagrieziena punkti ģeopolitikā, tehnoloģiju attīstībā un zinātnē, kā arī saplākšņu produktu pielietojumā.

1873

Sarkandaugavā durvis ver kokapstrādes uzņēmums “F. V. Nather”, kas 1907. gadā pirmais Latvijā uzsāk saplākšņa ražošanu. Vairākkārt mainot īpašniekus, 1939. gadā tas iegūst nosaukumu “Latvijas Bērzs”.

1918

Latvija, Lietuva un Igaunija tiek proklamētas kā neatkarīgas valstis.

1921

Igauņu kokrūpnieks Martins Luters pieņem stratēģisku lēmumu dibināt uzņēmumu koksnes iepirkšanai Latvijā. AS “Lignum” darbība sāka 1921. gadā. Igauņu investoriem iegūstot pārliecību ražošanu veidot tuvāk resursu ieguves vietai, 1929. gadā tiek atklāta rūpnīca “Lignums”, kas kļūst par tā laika  modernāko bērza saplākšņa rūpnīcu Baltijā, bet tā eksportētais augstākās kvalitātes saplāksnis – par centrālo eksponātu pasaules vadošajās koksnes produktu izstādēs.

1923

Pieci Latvijas uzņēmēji dibina AS “Furniers”, kas pagājušā gadsimta 20. gados ir lielākais saplākšņa ražotājs Latvijā, īpaši slavens ar savu aviācijas saplāksni.

1940

Latviju, Lietuvu un Igauniju okupē Padomju Savienības karaspēks. Visi vietējie uzņēmumi tiek nacionalizēti.

1975

Rūpnīcas “Lignums”, “Furniers” un “Latvijas Bērzs” apvieno “Latvijas Finieru ražošanas apvienībā”. Tas ir laiks, kad uzņēmuma vadības komandā nostiprinās ticība saplākšņa nākotnes potenciālam dažādās industrijās. Balstoties uz šo pārliecību tiek pieņemti lēmumi par rūpnīcu tālāko tehnoloģisko attīstību. Piemēram, lielformāta saplākšņa ražošanu “Lignumā”.

1987

Veidojas cieša mijiedarbība un zināšanu pārnese no Somijas saplākšņa nozares kolēģiem ražošanas tehnoloģiju un produktu attīstībā. Tiek sperti arī pirmie kopīgie soļi tirdzniecībā, bet pats svarīgākais – veidojas zināšanas un gūta pieredze starptautiskajā sadarbībā ārpus “dzelzs priekškara”.

1990

Baltijas valstis – Latvija, Lietuva, Igaunija – atjauno savu neatkarību.

1992

Somu koncerns “UPM” atsakās no piedāvājuma veidot kopuzņēmumu. Tiek pieņemts lēmums iniciatīvu uzņemties pašiem, 2. oktobrī dibinot AS “Latvijas Finieris”. Par pirmajiem akcionāriem piekrīt kļūt 209 toreizējie “Latvijas Finieru ražošanas apvienības” darbinieki.

1993

“Latvijas Finieris” iegādājas pusi saplākšņa šūpuļzirdziņu ražotāja SIA “Troja” kapitāldaļu. Vēsturiskais produkts joprojām nav zudis, taču, attīstoties “Latvijas Finiera” pārliecībai, uzņēmums specializējas bērza saplākšņa tālākā apstrādē.

“Latvijas Finieris” ir viens no dažiem uzņēmumiem, kas apvienojas, lai izveidotu Latvijas Darba devēju konfederāciju – šobrīd lielāko un ietekmīgāko darba devējus pārstāvošo organizāciju Latvijā.

1994

Parakstīts pirmais darba koplīgums uzņēmumā, kur uzņēmuma vadība un darbiniekus pārstāvošā arodorganizācija par uzņēmuma attīstības pamatu izvirza izglītību un jaunu tehnoloģiju ieviešanu.

1995

“Latvijas Finieris” tiek uzņemts Eiropas Saplākšņu ražotāju asociācijā (FEIC).

1996

  • Nostiprinās pārliecība, ka tālākas attīstības pamatā ir ne tikai saplākšņa ražošana, bet arī komplekss saistīto pakalpojumu piedāvājums tirgū. Iegādājoties un pārbūvējot rūpnieciskās telpas Bolderājā, tiek izveidota saplākšņu tālākapstrādes rūpnīca “Hapaks”.
  • Lai radītu jauna līmeņa ilgtermiņa sadarbību un savstarpējo zināšanu apmaiņu ar zinātniekiem, izglītības un valsts pārvaldes iestādēm, meža īpašniekiem tiek izveidota Bērzu programma. Sāk veidoties arī aktīva pārrobežu sadarbība koksnes iepirkumos.
  • Dibināta SIA RSEZ “Verems”, kas gadu vēlāk uzsāk pirmās kokapstrādes aktivitātes Rēzeknē.

1998

Noslēgts pirmais starptautiskais līgums un uzsākta uzņēmuma “Latvian Plywood GmbH” dibināšana Vācijā, sākot veidot “Latvijas Finierim” piederošu ārvalstu pārstāvniecību tīklu tuvāk pircējam.

1999

Dibināta kokaudzētava “Zābaki”, kas šobrīd gadā saražo 1,5 miljonus bērza, melnalkšņa un citu koku stādus.

2000

  • “Latvijas Finieris” iegādājas mežsaimniecības uzņēmumus SIA “Liepājas MRS” un AS “Ludzas MRS”, lai nodrošinātu finierkluču rezervi kritiskos brīžos, kad to iepirkšana valsts un privātajos mežos ir destabilizēta.
  • Lai koncernam nodrošinātu kvalitatīva un operatīva tehniskā servisa kompetences centru, kā atsevišķa struktūrvienība izveidota Iekārtu rūpnīca. Tā ir attīstījusies par lielu, kompetentu mašīnbūves uzņēmumu, kas nodrošina ražošanas iekārtu apkalpošanu, remontu un modernizāciju visās koncerna rūpnīcās, kā arī projektē un izgatavo jaunas nestandarta iekārtas un pilnībā automatizētas ražošanas līnijas ne tikai “Latvijas Finierim”, bet arī dažādu nozaru klientiem visā pasaulē.
  • Panākta vienošanās iegādāties 50% uzņēmuma akcijas, kas Lielbritānijas tirgū pazīstams ar preču zīmi “The Latvian Plywood Company”.
  • Iegādājoties Zviedrijas uzņēmumu “Jorab Wood AB”, dibināts pirmais “Latvijas Finierim” pilnībā piederošais produktu attīstības un tirdzniecības birojs ārvalstīs – “Riga Wood Sweden”.
  • “Lignumā” veic siltumapgādes sistēmas rekonstrukciju, apkurē no gāzes pārejot uz atjaunojamu resursu – koksni. Lēmums iezīmē pagrieziena punktu domāšanā – ražošanā radušies koksnes pārpalikumi nav atkritumi, bet vērtīgi blakusprodukti.

2001

  • “Latvijas Finieris” iegādājas agrāko Vaivaru sanatorijas filiāli – kempingu “Abragciems”. Kopš tā laika kempings uzņem viesus no visas pasaules. Tas uzņēmumam  arī kalpo par bērza saplākšņa produktu testēšanas reālās vides laboratoriju, jo bērza saplākšņa produkti izmantoti gan kempinga mājiņu interjerā un ārējā apdarē, gan citos infrastruktūras risinājumos.
  • Izveidots “Latvijas Finierim” pilnībā piederošs produktu attīstības un tirdzniecības birojs Vācijā “Latvijas Finieris Deutschland GmbH” un Spānijā “Latvijas Finieris España”.

2002

Izveidots “Latvijas Finierim” pilnībā piederošs produktu attīstības un tirdzniecības birojs ASV “Latvijas Finieris North America Inc.”.

2003

  • Ar Rīgas pilsētas rakstisku atļauju reģistrēta bērza saplākšņa preču zīme “RIGA”, kas tirgū tiek lietota no 1999. gada.
  • Izveidoti “Latvijas Finierim” pilnībā piederoši produktu attīstības un tirdzniecības biroji Francijā, Somijā un Itālijā – jau ar “Riga Wood” vārdu.

2004

  • Latvija, Lietuva un Igaunija tiek uzņemtas Eiropas Savienībā.
  • Eiropas Saplākšņu ražotāju asociācijas (FEIC) vadība uz trim gadiem uzticēta “Latvijas Finiera” toreizējam valdes priekšsēdētājam Uldim Biķim.
  • Izveidoti “Latvijas Finierim” pilnībā piederoši produktu attīstības un tirdzniecības biroji Nīderlandē un Japānā, tiek iegādāti atlikušie 50% Lielbritānijas uzņēmuma “The Latvian Plywood Company” kapitāldaļu.

2007

  • Dibināta SIA “Latvijas Finieris mežs”, kas apsaimnieko uzņēmumam piederošos meža un zemes īpašumus. Šobrīd jau vairāk nekā 10 000 ha.
  • Izveidots tirdzniecības uzņēmums AS “Riga Wood Baltic”, kam tiek nodoti “Latvijas Finiera” produkcijas mazumtirdzniecības tīkli Latvijā un plātņu materiālu importēšana. Arī visi tirdzniecības uzņēmumi ārvalstīs jau ir pārdēvēti un nes Riga Wood vārdu.
  • Uzbūvēts jauns RSEZ SIA “Verems” ražošanas cehs – pirmā “Latvijas Finiera” industriālā koka konstrukciju ēka, kur tiek uzsākta unikāla lielformāta (2,92 x 4 metri) saplākšņa ražošana.  (7,5 x 13,5 pēdas)

2008

Veicot koncerna pirmās investīcijas ražošanā ārpus Latvijas robežām, darbu sāk finieru rūpnīca UAB “Likmere”, Ukmerģes pilsētā, Lietuvā.

2010

“Latvijas Finieris” piedzīvo reiderismu no Krievijas kokrūpniecības uzņēmuma “Sveza”. Lai stabilizētu akcionāru struktūru, ar Ministru kabineta atļauju 18 “Latvijas Finiera” akcijas iegādājas AS “Latvijas valsts meži”.

2011

“Latvijas Finieris” iegādājas bankrotējušas saplākšņa rūpnīcas aktīvus Igaunijā. 2012. gadā “Kohila Vineer” OÜ uzsāk finiera ražošanu.

2012

  • Uzņēmuma stratēģijā noteikta virzība uz koksnes blakusproduktu dziļāku pārstrādi, investējot zinātnē un produktu attīstībā. Nostiprinās pārliecība, ka enerģētikā būtu jāizmanto tikai tā koksne, ko citādi pārstrādāt nav racionāla pamata. Šāds domāšanas veids labi iekļaujas 2019. gadā pieteiktajā Eiropas zaļajā kursā.
  • Izveidots “Latvijas Finierim” pilnībā piederošs “Riga Wood” produktu attīstības un tirdzniecības birojs Turcijā.

2014

Lai paplašinātu un diversificētu koksnes resursu pieejamību, Somijas vidienē Sastamalā tiek nopirkta neliela saplākšņu rūpnīca. Kopš 2019. gada tā specializējas mitro finieru ražošanā un piegādē citām koncerna rūpnīcām.

2016

  • “Kohila Vineer” OÜ otrajā attīstības kārtā uzbūvē un atklāj tā brīža modernāko bērza saplākšņa ražotni pasaulē.
  • Darbu sāk “Lignuma” jaunais Impregnēšanas cehs – “Latvijas Finiera” pirmais solis būtiskā ķīmiskās rūpniecības modernizācijā un inovāciju ieviešanā.

2018

RSEZ SIA “Verems” izveido nodibinājumu „Latvijas Finiera fonds ilgtspējīgai attīstībai”. Tā uzdevums ir apsaimniekot uzņēmuma īpašumā esošo Sarkaņkalnu, attīstot to par vienu no Latgales reģiona kultūras, vides, izglītības un fizisko aktivitāšu centriem, stāstot par dažādiem Latvijas zemes racionālas izmantošanas procesiem.

2019

“Latvijas Finieris” ievieš jauna sastāva līmi “RIGA ECOlogical”, kur bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam. Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts ciešā sadarbībā ar “Stora Enso”, ir uzskatāms par pēdējās desmitgades nozīmīgāko inovāciju saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā.

2021

  • Kā atsevišķu struktūrvienību no “Lignuma” atdala Ķīmisko produktu rūpnīcu. Tās būtiskākie uzdevumi: veicināt saplākšņu kvalitatīvo rādītāju uzlabošanu un ražošanas blakus produktu tālāku pārstrādi; turpināt darbu pie jauna sastāva sveķu izstrādes, tai skaitā izmantojot lignīnu.
  • Uzsākts starptautisks konsorcija projekts VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
  • Starptautiski atklāts jaunais bērza saplākšņa zīmols “Riga Wood”, kas izceļ “Latvijas Finiera” individuālo pieeju klientiem, nodrošinot 40 dažādu industriālo nozaru pārstāvjiem pielāgotus augstas pievienotās vērtības bērza saplākšņa risinājumus.

2022

  • Oficiāli atklāta bērza tāss ekstraktvielu pilotrūpnīca “Betulin Lab”. Projekts simboliski raksturo Eiropas zaļo kursu, bioekonomikas attīstību un meža nozares iespēju potenciālu.
  • Atklāta rūpnīcas “Furniers” gatavās produkcijas noliktavas ēka, viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā. Kopumā līmēto koka siju, CLT paneļu un citu koka konstrukciju veidā ēkā izmantoti gandrīz 400 kubikmetru koksnes. Noliktavas konstrukcijās no atmosfēras piesaistīts un noglabāts ogleklis vairāk nekā 350 tonnu CO2 ekvivalentā.

2023

  • Darbu jaunās telpās uzsāk “Latvijas Finiera” Produktu izpētes laboratorija ar vairāk nekā 20 dažādām testēšanas iekārtām, kas ietver arī pilnībā funkcionējošu laboratorijas mēroga saplākšņa līmēšanas un laminēšanas iekārtu kopumu. Tas ir būtisks solis uzlabotām saplākšņa produktu testēšanas iespējām, produktu izpētei un attīstībai visa koncerna līmenī.
  • Rēzeknē uzsākts “Latvijas Finiera” meitasuzņēmuma RSEZ SIA “Verems” paplašināšanās projekts, kas ļaus divkāršot saražotās produkcijas apjomu un Rēzeknes novadā radīs vairāk nekā 70 jaunas darbavietas. Investīcijas projektā pārsniegs  80 miljonus eiro.

Turpinājums sekos

Lai nepalaistu garām jaunākās ziņas – abonē mūsu ceturkšņa jaunumu vēstuli “Riga Wood Insights”.