Finanšu laikraksts “Äripäev” raksta, ka somu mežrūpniecības koncernam “UPM” piederošais “UPM-Kymmene Otepää” pagājušajā gadā nopelnīja 11,1 miljonus eiro ar 87 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija uzņēmuma augstākais pārdošanas apgrozījums pēdējos desmit gados. “Latvijas Finieris” koncerna meitasuzņēmums “Kohila Vineer” 2023. gadu noslēdza ar 52,5 miljonu eiro apgrozījumu, nopelnot 7 miljonus eiro. Savukārt Somijas mežsaimniecības koncerna “Metsä Group” īpašumā esošais uzņēmums “Metsä Wood Eesti” pagājušajā gadā palielināja apgrozījumu par 13,4% līdz 60 miljoniem eiro un nopelnīja 8,2 miljonus (2022. gadā 4,4 miljoni eiro).

Igauņu saplākšņa ražotāju panākumus galvenokārt nodrošināja viens būtisks faktors – pieprasījums pēc bērza saplākšņa saglabājas augsts.

“Bērza saplāksnis tiek izmantots daudzās dažādās jomās. Ir segmenti, kur ir vērojams kritums, piemēram, būvniecībā un transporta nozarēs, vienlaikus ir jomas, kurās pieprasījums joprojām ir labs vai pat ir uzlabojies, piemēram, jūras transporta industrijā,”

tā tirgus situāciju “Äripäev” komentē “Kohila Vineer” valdes loceklis Andres Lahts (Andres Laht).

Saplākšņa ražošanas apjoms Igaunijā pēdējos gados ir bijis stabils, 2023. gadā vidēji mēnesī ražojot 16,5 tūkstošus kubikmetru. Vislielākais apjoms bija martā (20,6 tūkstoši kubikmetru), bet mazākais – jūnijā (9,1 tūkstotis kubikmetru). Ievērojams ražošanas apjoma samazinājums bija arī 2022. un 2024. gada jūnijā, kas skaidrojams ar ierobežojumiem putnu ligzdošanas sezonā.

“Lielākais izaicinājums mums joprojām ir ciršanas pārtraukums pavasarī, jo ir ļoti grūti uzkrāt izejvielas visam otrajam ceturksnim,”

situāciju skaidro A. Lahts.

Kopumā 2023. gadā Igaunijā tika saražoti 200 tūkstoši kubikmetru saplākšņa, bet šī gada pirmajos septiņos mēnešos saražoti 117 tūkstoši kubikmetru. Lielākā daļa Igaunijā ražotā saplākšņa tiek eksportēta, 2023. gadā tas veidoja 13,3% no Igaunijas koka un kokapstrādes produktu eksporta, finansiālais apjoms bija 252 miljoni eiro. Saplākšņa eksporta apjoms šī gada pirmajos divos ceturkšņos bija 154 miljoni eiro. Lielākais eksporta tirgus ir Vācija, kas skaidrojams ar nozīmīgo transporta līdzekļu ražošanas tirgu, kur liela daļa bērza saplākšņa tiek izmantota kravas automašīnu būvniecībā.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā kokrūpniecības pārstāvji aicina izvērtēt aizvien pieaugošos ierobežojumus mežrūpniecībā:

“Ierobežojumi tiek papildināti, un arvien vairāk komercmežu tiek izņemts no izmantošanas. Valsts ieņēmumi un izdevumi nesakrīt, bet mēs norakstām svarīgu resursu, kas varētu gūt ienākumus, palielināt labklājību, segt aizsardzības izdevumus, apmaksāt skolotājus, glābējus, kultūras darbiniekus un citus. Ir nepieciešams nodrošināt ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu, kas apvieno ekonomiskās intereses ar aizsargājamo mežu saglabāšanu. Aizsargāt mērķtiecīgi, pārvaldīt ar maksimālu efektivitāti,”

ir pārliecināts A. Lahts.

Kokrūpniecības TOP ir Igaunijas uzņēmumu reitings, ko sagatavojis Igaunijas populārākais finanšu laikraksts “Äripäev”. Nozare reitinga sastādīšanai izmantots pārdošanas apgrozījums, peļņa pirms nodokļiem un uzņēmuma pievienotā vērtība uz vienu darbinieku 2022. un 2023. gadā. Lai iekļūtu novērtējumā, uzņēmuma darbības īpatsvaram attiecīgajā nozarē bija jābūt vismaz 51% no apgrozījuma. Tāpat uzņēmumam bija jāstrādā divus pilnus finanšu gadus pēc kārtas.