Pastāsti par savu profesionālo ceļu pirms pievienošanās “Latvijas Finierim”!

Mana pieredze ir diezgan raiba un esmu strādājusi daudzos uzņēmumos dažādās nozarēs. Diezgan ilgu laiku esmu strādājusi augstākās izglītības jomā, tai skaitā kā studiju kvalitātes vadītāja, VSIA “Latvijas Televīzijā” kā sekretariāta vadītāja, bet SIA “Rīgas nami” biju administratīvās pārvaldes direktore – labā roka valdes priekšsēdētājai. Pirms pievienošanās “Latvijas Finierim” strādāju būvniecības uzņēmumā “Velve”, kur biju administratīvā vadītāja un darba uzdevumos bija arī ilgtspējas jautājumi.

Bet ar ilgtspēju profesionāli esmu bijusi saistīta jau ilgi. Aizmetņi interesei ar ilgtspēju saistītiem jautājumiem meklējami vēl laikā, kad strādāju augstskolā RISEBA. Toreiz, vairāk nekā 12 gadus atpakaļ, runājām par sustainability un jēdzienu “ilgtspēja” neviens vēl neizmantoja. Ar ilgtspēju saistītus pienākumus paralēli tiešajiem darba pienākumiem esmu uzņēmusies arī citās savās darbavietās, kur iedziļināšanās ilgtspējas un korporatīvās pārvaldības procesos lielā mērā bija mana iniciatīva. Pirmais ilgtspējas pārskats tapa, strādājot Latvijas Televīzijā. Tāpat ilgtspējas projektus esmu vadījusi kā ārējā eksperte. Kopš 2019. gada esmu biedrības “Latvijas Korporatīvās sociālās atbildības platformas” (CSR Latvia) biedre un esmu viena no ekspertu grupas.

Kāpēc izvēlējies pievienoties “Latvijas Finierim”?

Pētot darba sludinājumus, pamanīju “Latvijas Finiera” vārdu, par ko neko sliktu nebiju dzirdējusi. Pozitīvu priekšstatu par uzņēmumu ieguvu arī CSR Latvia biedrības kursos, kur kā viesis pāris reizes ir piedalījies “Latvijas Finiera” Biznesa atbalsta sektora vadītājs Pauls Ābele. Un jāatzīst, ka Ilgtspējas vadītājas amats bija un vēl joprojām ir mans sapņu darbs, kur darbs ar šiem jautājumiem vairs nav tikai mana iniciatīva paralēli citiem pienākumiem, bet ikdienas darbs ar konkrētiem uzstādījumiem un mērķiem. Jau darba intervijās sajutu, ka uzņēmuma vērtības sakrīt ar manām un vēl svarīgāk – tās uzņēmumā dzīvo, nevis skaisti izskatās uz papīra. Un vēl – šeit darbus dara jēgpilni, kas man ir ļoti būtiski.

Šis “Latvijas Finierī” ir jauns amats. Kā izskatās tipiska ilgtspējas vadītāja diena?

Dienas ir ārkārtīgi dažādas, un ilgtspējas profesionālim ir jābūt ļoti plaša profila speciālistam – jāizprot jautājumi, kas saistīti ne tikai ar vidi, bet arī darba drošību, darbinieku labbūtību un apmierinātību, sociālajiem jautājumiem. Jāseko cilvēktiesību ievērošanai ne tikai uzņēmumā, bet visā piegādes ķēdē. Mums ir jāzina, cik ilgtspējīgi ir mūsu piegādātāji un klienti. Tāpat būtiski izprast, kā īstenojam atbildību pret sabiedrību, kā atbalstām un kā izglītojam. Svarīga ilgtspējas sastāvdaļa ir pārvaldība, ar ko saprot ētisku un godīgu komercpraksi, kas skar arī uzņēmuma ekonomikas un finanšu jomas.

Pavasaris paiet “Ilgtspējas pārskata” zvaigznē, apkopojot datus un rakstot atskaiti par pagājušo gadu. Pirms tam bija ļoti daudz tikšanās ar kolēģiem administrācijā un rūpnīcās, izpētes darbs un informācijas apkopošana. Jāatzīmē, ka “Latvijas Finieris” nav uzņēmums, kas nesaprot vai kam jāskaidro, kas ir ilgtspēja. Kolēģi ir ļoti zinoši un mums atliek apkopot viņu zināšanas! Līdz ar to bija svarīgi saprast, kur savā attīstībā mēs atrodamies, apkopojot visus ilgtspējas aspektus vides, pārvaldības un sociālajās jomās. Esam sākuši veikt arī jaunus mērījumus. Strādājam pie metodikām, pēc kādiem kritērijiem un skalām šos mērījumus veikt. Mūsu [kopā ar kolēģi Ediju Putniņu, vadošo vides un ilgtspējas speciālistu] mērķis ir apzināt un analizēt esošos procesus un sistēmas, kur jau ievērojam ilgtspējas principus. Pēc pārskata uzrakstīšanas sāksim jaunu sarunu un tikšanos apli ar struktūrvienībām un kolēģiem rūpnīcās. Domājot par nākotni, izvirzīsim jaunus mērķus, koordinēsim un konsultēsim kolēģus ceļā uz tiem.

Ko vēlies sasniegt kā “Latvijas Finiera” ilgtspējas vadītāja?

Tie noteikti nav tikai mani mērķi, jo tos dalu ar uzņēmumu. Mērķis ir ieviest ilgtspējas vadības sistēmu, lai tā ikdienā strādā visās struktūrvienībās. Būtiski ir arī veicināt darbinieku izpratni par ilgtspējas procesiem tā, lai tie organiski iekļaujas lēmumu pieņemšanā gan izvērtējot investīcijas, gan citus ar ilgtspēju saistītus aspektus kā vides, tā sociālā jomā un pārvaldībā. Protams, meklēsim arī sistēmas, kas palīdzēs automatizēt datu apkopošanu.

Vai un kā ilgtspēju praktizē savā dzīvē?

Pirmkārt, esmu liela Latvijas patriote, un tas nozīmē, ka man nav vienalga, kas notiek manā valstī, manā apkaimē – vidē, kur es dzīvoju, tāpēc aktīvi iesaistos, piemēram, rakstot pašvaldības projektus vietējās vides uzlabošanai, piedalos balsojumos un iniciatīvu izvērtējumos. Kopā ar biedrību “Jaunmārupe skrien”, kur esmu starp dibinātājiem, iestājāmies pret Cenas tīreļa nosusināšanu. Ilgtspēja ir arī nodokļu maksāšana, būt godīgam un atklātam. Protams, ka ikdienā domāju arī par ūdens un elektrības patēriņu, atbildīgi un pārdomāti iepērkos, lai pēc tam nav jāmet ārā, jo atkritumu šķirošana ilgtspējas ķēdē ir tikai rezultāts. Cenšos savu iespēju robežās palīdzēt, atrodot kādu projektu vai iniciatīvu ilgtermiņā nevis tikai Ziemassvētku akciju laikā, piemēram – katru mēnesi atvēlēt zināmu naudas summu SOS ciematiem vai pēdējos gados Auces dzīvnieku aizsardzības biedrībai pateicībā par kaķi, ko paņēmām no patversmes.

Ja Tu varētu veikt vienu izmaiņu, kas ievērojami uzlabotu pasaules ilgtspēju, kas tas būtu?

Mana pārliecība ir – ja šķiet, ka kaut kam ir jāmainās – tas nozīmē, ka jāmainās vispirms ir pašam. Visa pamatā ir cilvēks, un, kamēr nemainīsies cilvēka attieksme, nekas nevar mainīties. Tā ir attieksme un atbildīga rīcība ne tikai pret vidi, bet arī pret cilvēkiem, sabiedrību un valsti kopumā, jo pietiek kādam cilvēkam vai uzņēmumam būt negodīgam, kā taps papildu noteikumi, likumi, ierobežojumi, kas ne vienmēr ir jēgpilni vai veicina attīstību. Ļoti svarīga ir cieņa un godīgums visos līmeņos, sākot no individuālā līdz uzņēmumu, korporāciju un valstu vadītājiem. Tikai tā varam piedzīvot pozitīvas pārmaiņas.