“Sākumā nācu šeit praksē, bet pēc pāris mēnešiem man piedāvāja palikt. Tā bija ļoti laba iespēja – varēju turpināt studijas un vienlaikus darīt darbu, kas mani interesē,”

stāsta Daniels.

Ceļš līdz “Latvijas Finierim”

Daniels par darba iespējām uzņēmumā uzzināja no draugiem, kuri jau bijuši praksē “Latvijas Finierī”. Nonākot uzņēmumā, jau pirmajās nedēļās viņš saprata, ka “Latvijas Finieris” sniedz daudz vairāk.

“No pirmās dienas mani pieņēma kā daļu no komandas. Neviens neizturējās tā, it kā es būtu tikai praktikants. Tas man deva pārliecību un motivāciju iemācīties pēc iespējas vairāk.”

Daniels uzņēmumā strādā elektroatslēdznieku komandā, kur galvenie uzdevumi saistīti ar iekārtu apkopi, elektrisko sistēmu uzraudzību un modernizāciju.

“Šeit viss ir ļoti labi organizēts – katram darbiniekam ir savi uzdevumi, un tu precīzi zini, kas jādara. Tajā pašā laikā vienmēr ir iespēja mācīties un pilnveidoties,”

viņš skaidro, piebilstot, ka tieši kolēģu atbalsts bijis viens no nozīmīgākajiem faktoriem izaugsmē.

“Kad sāku, man palīdzēja visos sīkumos – ja kaut ko nesapratu, vienkārši pajautāju, un kāds vienmēr paskaidroja. Neviens neatteica palīdzību, un tieši tāpēc es ātri iejutos komandā.”

Viņš stāsta, ka komanda darbojas kā viens veselums – palīdz viens otram, dalās pieredzē un kopā risina problēmas.

“Ir sajūta, ka mēs visi ejam uz vienu mērķi. Pat ja kaut kas nesanāk uzreiz, kolēģi palīdz un paskaidro. Tāda savstarpējā uzticēšanās rada labu darba atmosfēru.”

Tieši šī draudzīgā vide ir tas, kas Danielam palīdz saglabāt motivāciju un enerģiju arī intensīvākajos periodos.

“Tu redzi, ka tava darba rezultāts ir svarīgs, un to novērtē. Tas dod spēku darīt vēl vairāk.”

Daniels studē mehatroniku Rīgas Tehniskajā universitātē – jomu, kas apvieno mehāniku, elektroniku un automatizāciju. Viņš atzīst, ka šajā darbā varu redzēt, kā teorija no lekcijām pārtop reālā darbā. Tas palīdz labāk izprast lietas, kas mācībās sākumā šķita tikai formulas vai shēmas. Ikdienas ritms Danielam ir intensīvs – lekcijas, darbs, pārvietošanās starp mājvietu un uzņēmumu.

“Rīts sākas agri – paēdu, sēžos autobusā un dodos uz darbu. Ja diena ir gara, cenšos visu izdarīt precīzi un ātri, lai saglabātu produktivitāti,”

viņš atklāj.
Neraugoties uz noslodzi, Daniels uzskata, ka šāda pieredze ir vērtīga, jo māca disciplīnu. Jāspēj plānot laiku, apvienot darbu ar mācībām un atpūtu. Tas reizēm nav viegli, bet rezultāts ir tā vērts.
Jautāts, kāpēc izvēlējies studēt mehatroniku, jaunietis atbild vienkārši:

“Man patīk apvienot mehāniku ar elektroniku. Tā ir joma, kurā vari gan saprast, kā lietas darbojas mehāniski, gan elektroniski. Tas padara darbu interesantāku un daudzveidīgāku. Ja zini gan mehānisko, gan elektrisko pusi, vari būt universāls speciālists. Un tieši to es arī vēlos – būt cilvēks, kurš spēj atrisināt dažādas problēmas pats.”

Skats nākotnē – palikt un attīstīties

Runājot par nākotni, jaunietis bez šaubīšanās atzīst, ka vēlas turpināt savu profesionālo ceļu “Latvijas Finierī”.

“Te ir iespējas augt. Gribu attīstīt zināšanas un prasmes, apgūt vairāk, veidot karjeru. Uzņēmumā var sākt kā praktikants un soli pa solim kļūt par speciālistu. Šeit tevi novērtē pēc darba, nevis pēc tā, cik ilgi esi bijis uzņēmumā. Ja dari savu darbu ar atbildību un iniciatīvu, tev uzticas un dod iespējas,”

Daniels uzsver.  Savus vienaudžus, kuri vēl domā, kur sākt karjeru, Daniels iedrošina:

“Nevajag baidīties mēģināt. Sākumā viss var šķist sarežģīti, bet, ja esi gatavs mācīties, kolēģi vienmēr palīdzēs. “Latvijas Finieris” ir laba vieta, kur saprast, ko nozīmē īsts darbs un komanda. Esmu pateicīgs par šo pieredzi. Tā man iemācīja ne tikai tehniskās lietas, bet arī atbildību un komandas nozīmi. Te es jūtos kā daļa no kaut kā lielāka.”