Šodien, skatoties uz notikumiem Eiropas Komisijas, kā arī atsevišķu dalībvalstu līmenī, redzams, ka ES rīcība kļūst arvien konsekventāka gan attiecībā uz sankciju ievērošanu, gan cīņā pret dempingu. Tas sniedz signālu visai nozarei: Eiropa nepieļauj negodīgu konkurenci, kas apdraud tās uzņēmumus un darba vietas.

Eiropas Komisija rīkojas – antidempinga nodevas kļūst par reālu barjeru negodīgai tirdzniecībai

Oktobrī Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu par antidempinga nodevas piemērošanu 43,2 % apmērā vienai Ķīnas kompānijai un 86,8 % apmērā visiem pārējiem Ķīnas lapkoku saplākšņa eksportētājiem. Šoruden 6,2 % pagaidu antidempinga nodeva piemērota Brazīlijas skujkoku saplākšņa importam. Abos gadījumos Komisija konstatējusi negodīgu cenu politiku – preces Eiropas tirgū pārdotas zem pašizmaksas, kropļojot konkurenci un radot spiedienu uz Eiropas ražotājiem.

Šādi lēmumi nav formāla procedūra. Antidempinga nodevas ir instruments, kas palīdz atjaunot līdzsvaru starp ražotājiem, kas ievēro Eiropas noteikumus, un tiem, kas meklē īsākos ceļus uz peļņu. Tas apliecina, ka Eiropas Komisija spēj reaģēt gan uz tirgus kropļojumiem, gan uz reāliem draudiem vietējai industrijai.

Šie lēmumi sniedz arī plašāku signālu, ka Eiropa spēj aizstāvēt savu ekonomisko drošību. Kokrūpniecība un meža nozares uzņēmumi nodarbina simtiem tūkstošus cilvēkus, veido nozīmīgu daļu no eksporta un nodokļu ieņēmumiem. Ja šī nozare zaudē konkurētspēju, cieš ne tikai uzņēmumi, bet arī reģioni, kur šie uzņēmumi ir galvenie darba devēji.

Sankciju apiešana – radoša, bet kaitīga tendence

Tomēr līdz ar stingrākiem noteikumiem palielinās arī mēģinājumi tos apiet. Pēdējo divu gadu laikā arvien biežāk tiek konstatēts, ka Krievijas izcelsmes koksnes produkti nonāk Eiropas tirgū, izmantojot starpniekvalstis. Eiropas Komisija, veicot papildu izmeklēšanas, to konstatēja Kazahstānas un Turcijas gadījumā, nosakot bērza saplākšņu importam tādu pašu antidempinga nodevu kā Krievijai 2021. gadā. Pastāv pamatotas aizdomas, ka tas turpinās caur citām valstīm, piemēram, Ķīnu, Ēģipti, Uzbekistānu, Vjetnamu vai Malaiziju. Daļa no šīm precēm tiek pārmarķēta vai apstrādāta, lai radītu iespaidu par citu izcelsmi, bieži uzdodot tās par produktiem no Latvijas vai Igaunijas izejmateriāliem. Šādas darbības grauj uzticēšanos, jo patērētājs nevar būt drošs, ka produkts tiešām atbilst sankcijām un vides standartiem. Vēl bīstamāk, ka šādi darījumi bieži notiek ar apzinātu maldināšanu, piemēram, izmantojot norādes par koksnes piegāžu ķēdes sertifikāciju (parasti FSC). “Latvijas Finiera” un mūsu klientu pieredze rāda, ka jāveic pašiem sava legālas koksnes izcelsmes pārbaude. Vairumā gadījumu potenciālajiem piegādātajiem neizdodas pierādīt koksnes legālu izcelsmi, it sevišķi gadījumos, kad Latvija minēta kā bērza resursu izcelsmes valsts. Tādēļ ES institūcijām un dalībvalstīm jābūt soli priekšā tiem, kas meklē veidus, kā šos noteikumus apiet.

Latvijas piemērs: sadarbība starp uzņēmumiem un valsti dod rezultātus

“Latvijas Finieris” cieši sadarbojas ar Ārlietu ministriju, Latvijas vēstniecībām, Valsts ieņēmuma dienestu, Valsts meža dienestu u.c. institūcijām, informējot par netipiskām tirdzniecības plūsmām un iespējamiem sankciju apiešanas gadījumiem. Šāda pieeja jau devusi rezultātu. Pateicoties sadarbībai starp Latvijas un citu valstu institūcijām, izdevies identificēt vairākus riskantus sūtījumus, kuros koksnes izcelsme bijusi apšaubāma. Vienlaikus tas pierāda, ka mazas valsts iesaiste var būt nozīmīga Eiropas mērogā, ja tā ir mērķtiecīga un balstīta datos. Latvijā ierosinātas arī vairākas krimināllietas par sankciju pārkāpumiem, kas apliecina, ka šie jautājumi tiek uztverti nopietni. Izmeklēšanas gan ir laikietilpīgas, jo pierādījumu vākšana, uzņēmumu un starpnieku ķēdes izsekošana prasa laiku un starptautisku sadarbību. Bet ja vēlamies, lai tirgus kļūtu caurspīdīgāks un atbildīgāks, tas attaisnojas un aizdomīgo plūsmu apjoms samazinās. Piemēram, Polijas pieņemtie stingrie kontroles pasākumi pret Kazahstānas kravu plūsmām būtiski mazinājuši riskus, un šī valsts, kas iepriekš visticamāk bija lielākais starpnieks Krievijas preču ievadīšanai ES, vairs neieņem tik centrālu lomu.
Tomēr situācija joprojām ir dinamiska. Katru reizi, kad tiek “aizvērta viena durvju sprauga”, atveras cita. Tie, kas vēlas apiet noteikumus, ir radoši. Tāpēc arī mūsu uzraudzībai jābūt nevis reaktīvai, bet proaktīvai – ar datu analīzi, tirgus uzraudzību un sadarbību starp valstīm.

Godīgums kā konkurences priekšrocība

Kaut arī sankciju un antidempinga mehānismi bieži tiek uztverti kā aizsargpasākumi, to galvenais mērķis ir radīt godīgu un caurspīdīgu vidi. Tikai tur, kur valda uzticība un skaidri noteikumi, var pastāvēt stabila un ilgtspējīga uzņēmējdarbība. Koksnes pārstrādes nozarēs reputācija ir tikpat svarīga kā produkta kvalitāte. Ja tirgus zaudē uzticēšanos, cieš visi – no mežizstrādes līdz eksportam. Arī mūsu, “Latvijas Finiera”, klienti visā pasaulē pērk ne tikai saplāksni, bet arī pārliecību, ka tas ražots atbildīgi un atbilstoši starptautiskiem standartiem. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropa kopumā iestātos par šiem principiem.

Cīņa ar sankciju apiešanu nav tikai valsts pārvaldes uzdevums. Tā ir mūsu visu atbildība. Ja uzņēmumi, muitas un diplomātiskie dienesti strādā kopā, rezultāts ir redzams. Godīgums šajā gadījumā kļūst par konkurences priekšrocību.
Katrs solis, kas vērsts pret negodīgu tirdzniecību, palīdz aizsargāt uzņēmumus, darba vietas un investīcijas. Latvijai šajā procesā ir sava loma – būt atbildīgai, aktīvai un sniegt piemēru, kā sadarboties ar partneriem citās valstīs. Esam pierādījuši, ka arī mazai valstij ir liels spēks globālajā tirgū. Mūsu lielākā vērtība ir konsekvence – tajā, kā domājam, kā ražojam un kā aizstāvam savas nozares principus. Un, ja Eiropa spēs šo konsekvenci saglabāt, tā būs labākā garantija mūsu nozares nākotnei.