Kad darbs un sirds satiekas uz lielās skatuves – AS “Latvijas Finieris” darbinieka Raivja Klaumaņa stāsts

09.07.2025

Teju ikviens, kurš kaut reizi dzīvē pabijis Mežaparka Lielajā estrādē, Daugavas stadionā, kādā citā kultūras namā vai vietā, zina, cik īpaša ir tā sajūta – stāvēt uz skatuves vai sēdēt skatītāju rindās. Cik aizkustinoši ir būt daļai no latviešu dziesmu un deju svētkiem, dungot līdzi zināmai dziesmai vai piesist kāju dejas ritmā, jūtot lepnumu par latvisko tradīciju un cilvēkiem – gan lieliem, gan maziem, kuri to kopj un turpina no gada uz gadu, no skolu jaunatnes svētkiem līdz pieaugušo dziesmu un deju svētku sarīkojumiem, no paaudzes uz paaudzi.

Šajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos līdzi savējiem jutīs arī Raivis Klaumanis, AS “Latvijas Finiera” rūpnīcas “Furniers” saplākšņa šķirotājs. Lai gan pirms diviem gadiem jau piedalījies Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos, papildinot pieaugušo koru skanējumu ar sava deju kolektīva sniegumu, šogad pirmo reizi tieši Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos dejos Raivja dēls Valters. Bet meita Elīza darbosies kā brīvprātīgā.

Raivis ikdienā strādā “Latvijas Finiera” rūpnīcā “Furniers”. Viņa darba pienākumos ir novērtēt “Latvijas Finiera” rūpnīcā “Furniers” saražoto “Riga Wood” bērza saplākšņu kvalitāti – arī to, kas tālāk nonāk skatuvju, deju grīdu, akustisko paneļu u.c. montāžā.

Arī šogad “Latvijas Finiera” ražotie “Riga Wood” bērza saplākšņi ir neatņemama un nozīmīga dziesmu un deju svētku scenogrāfijas daļa. Daugavas stadionā no šī izturīgā materiāla tapušas scenogrāfijas tribīnes u.c. elementi. Arī Mežaparka Lielajā estrādē īpaši šiem svētkiem veidoti jauni diriģentu podesti un saplāksnis nodrošinās skatuves izturību. Taču lielākais lepnums ir pati savulaik veidotā “Sidraba birzs” ar unikālo skaņas skaidrību un rezonansi, kas ļauj katrai notij, katram vārdam izskanēt ar spēku un dziļumu, – it kā šī vieta būtu radīta tieši tam. To nodrošina no Baltijā augušā bērza saplākšņiem radītie skaņas 3D vairogi. “Sidraba birzs” miniatūra šo svētku laikā būs aplūkojama Vērmanes dārzā, kur tapuši vēl citi vairākkārt izmantojami vides objekti radošo darbnīcu norisei: mūzikas instrumenti, cilvēku silueti, kā arī tāfeles, kur bērni varēs zīmēt, saliekami krēsli u.c. Bet Ķīpsalā no bērza saplākšņiem tapis kalns – scenogrāfijas elements uz kura dejo izrādes dalībnieki.

“Bērza saplākšņu ražošanā ik dienu tiek ieliktas zināšanas, rūpīgums un atbildība. Tas ir darbs, kurā ieliek sirdi, un tas atgriežas, kad redzi gala rezultātu – svētkus, kuru laikā uz skatuvēm kāpj arī tavi bērni,”

saka Raivis Klaumanis. Viņš pats ar “Latvijas Finieri” ir saistīts gandrīz 20 gadus.

“Šī nav tikai darba vieta – tā ir vide, kurā esmu izaudzis par profesionāli un cilvēku, kurš saprot, cik nozīmīgs ir katrs sīkums. Pirmo reizi nokļuvu uzņēmumā, vēl mācoties Rīgas Valsts tehnikumā. Prakse pārtapa pastāvīgā darbā, un nu jau kopumā man ir 20 gadu pieredze, no kuriem pēdējos 15 gadus strādāju gatavās produkcijas nodošanā, produkcijas piezāģēšanā un arī saplākšņa šķirošanā, rūpējoties par saražotās produkcijas kvalitātes novērtēšanu,” stāsta Raivis. “Ir gandarījums zināt, ka arī mūsu darbs ir daļa no tā, ko redz un piedzīvo tūkstošiem cilvēku, tostarp dziesmu un deju svētkos.”

Šobrīd Raivja ģimenē aug četri bērni : Elīza, Valters, jaunākais Olivers un pavisam mazais Kristiāns. Šie svētki Raivja ģimenei šogad ir īpaši. 12 gadus vecais dēls Valters pirmo reizi uzkāps uz Daugavas stadiona skatuves kopā ar Jaunmārupes pamatskolas tautas deju kolektīvu “Ozolēni”. Savukārt meita Elīza būs viena no brīvprātīgajiem, kas palīdzēs svētku norisē.

“Mūsu ģimenē deja vienmēr ir bijusi tuva. Mana mamma un sieva ir cieši saistītas ar dejas mākslu, un tagad arī bērni turpina šo ceļu,”

ar lepnumu stāsta Raivis.

Ceļš līdz svētkiem nav bijis viegls. Meita Elīza jau pirms pāris gadiem bija pavisam tuvu iespējai dejot lielajā estrādē, taču pandēmija ieviesa savas korekcijas un svētki klātienē tika atcelti un notika digitālā formātā, kurā kolektīvs nepiedalījās.

“Tas bija sāpīgi. Bet bērni turpināja dejot, un tagad dēls piepildīs šo sapni,”

atklāj Raivis.

“Valters ne tikai dejo, bet nodarbojas arī ar futbolu no bērnudārza laikiem. Deja un sports viens otru lieliski papildina. Dejošanā vajadzīga precizitāte un ritms, futbolā – ātrums un izturība. Abi kopā veido stipru raksturu,” saka Raivis, kurš pats uzskata, ka bērniem jāiedrošina sevi pilnveidot dažādos virzienos. Arī Elīza sporto – viņa ir vieglatlēte, kas sevi saistījusi ar šķēpa mešanu, šogad startē U-18 grupā. Arī Olivers apmeklē futbolu un cerams nākamgad uzsākot skolas gaitas arī spēsim iesaistīt dejošanā “Ozolēnu” kolektīvā”.

Raivim gan nāksies svētkus vērot attālināti, jo pie biļetēm tikt neizdevās. Bet tas nemazina prieku par bērnu sasniegumiem. Svarīgākais ir tas, ka viņi izbauda šo unikālo pieredzi.

Taujāts, ko novēlētu visiem mazajiem svētku dalībniekiem, Raivis ir tiešs:

“Izturību, veselību un prieku. Lai viņi spēj izturēt garos mēģinājumus, lai nesaslimst un, galvenais – lai izbauda katru mirkli. Tādas iespējas dzīvē nemēdz būt bieži.”