Igors līdz darbam rūpnīcā bija pavadījis gandrīz divas desmitgades autoservisā, remontējot, krāsojot un kopjot automašīnas.

“Tas darbs man iemācīja precizitāti un pacietību. Tomēr, mainoties apstākļiem, sāku domāt par stabilāku vidi. Tieši tad pamanīju “Latvijas Finiera” sludinājumu. Pārrunās man teica – iemācīsim! Ne visur tā notiek, un tieši tas mani pārliecināja.”

Sākot strādāt Iekārtu rūpnīcā, Igoram bija jāapgūst daudz jauna: metāla sagatavošana, detaļu zāģēšana un marķēšana, konstrukciju izgatavošana un pielāgošana, darbs ar dažādām iekārtām.

“Šeit nav viena šaura pienākuma. Tev jāspēj izdarīt mazliet no visa: gan nogriezt, gan nomērīt, gan sametināt. Tas padara darbu interesantu un neļauj ieslīgt rutīnā.”

Igora darba diena sākas ar uzdevumu izvērtēšanu. Taču plāni bieži mainās Reizēm pēkšņi apstājas kāda iekārta un jāreaģē nekavējoties.

“Tādos brīžos ļoti svarīgi ir kolēģi. Te cilvēki palīdz viens otram, un tas dod drošības sajūtu.”

Viņš novērtē, ka rūpnīcā valda savstarpēja cieņa un gatavība iesaistīties.
Gadu gaitā Igors ir kļuvis arī par jaunāko kolēģu mentoram. Viņš uzsver, ka svarīgi ir ne tikai parādīt, kā, bet arī izskaidrot, kāpēc konkrētais darbs jāveic noteiktā veidā. Apmācot jauniešus, Igors piedzīvojis arī īpaši nozīmīgu dzīves brīdi – rūpnīcā darbu uzsācis arī viņa dēls.

“Es gribēju, lai viņš pamēģina šo darbu. Lai redz, kā tiek radītas lietas, kā cilvēki sadarbojas. Sākumā viss bija jauns, bet viņš centās, un man tas radīja lielu prieku.”

Strādāt vienā uzņēmumā ar savu bērnu Igors uzskata par īpašu pieredzi – iespēju nodot tālāk zināšanas, ko pats slīpējis gadiem.

“Tas, ka viņš tagad ir blakus un mācās, ir liels gandarījums.”

Runājot par darbu “Latvijas Finierī”, Igors uzsver stabilitāti, drošu vidi un pretimnākošu vadību. Viņš novērtē gan sakārtotu aprīkojumu, gan skaidras prasības, gan cilvēku attieksmi.

“Ja te nebūtu labi, es tik ilgi šeit nestrādātu. Te jūtu, ka mani novērtē. Tas sniedz mieru un motivāciju. Man ir sajūta, ka mans darbs ir svarīgs. Kad redzi, ka iekārta strādā perfekti un zini, ka tu pats esi pielicis roku – tas ir īsts prieks.”

Ja jaunietis šodien domā par tehnisku profesiju, Igors saka tieši:

“Ja gribi īstu amatu, nāc šurp. Te iemācīs, palīdzēs un atbalstīs. Viss, kas vajadzīgs ir vēlme mācīties.”

Igora stāsts ir par patiesu darba prieku, spēju augt un nodot tālāk savu pieredzi – tagad jau arī savam dēlam, kas sper pirmos soļus rūpnīcas vidē.

“Tas man nozīmē daudz. Varu ne tikai strādāt, bet arī redzēt, kā nākamā paaudze sāk savu ceļu. Tas ir skaists cikls.”